Tu zini kas ir paradoksālais krupis? Tātad, D-Amerikā dzīvojošais abinieks  ir īpašs ar to, ka tā kurkuļi ir vismaz 3 X lielāki (lielākais eksemplārs bijis ~ 25 cm garš) par pieaugušu dzīvnieku. Tāds varžveidīgs Benjamin Button.

Laikraksta “Diena” piedāvātā iespēja kopā ar gandrīz krējumainu un konkrētās jomās kompetentu publiku sagaidīt EP un pašvaldību vēlēšanu rezultātus, bija tik pat paradoksāla kā minētais krupis. Ja uz Mūkusalas ielas headquarteru devos ar skepses (un uztraukuma) bagāžu, tad dodoties mājās sapratu, ka patiesībā vakaru esmu pavadījis kvalitatīvi un forši.

Protams, ka manas kompetences un nabadzīgās zināšanas par procesiem politikā sniedza lielisku iespēju turēt muti un sēdēt maliņā, BET – es pavisam noteikti zināju uz kuriem jautājumiem vēlos sagaidīt atbildes. Kā ”average pilsētas iedzīvotājs” ausījos pēc šādas informācijas:

1. Reāli dati no CVK (pirmos sagaidījām ap 01:00 naktī). Kamēr tika runāts par provazoriskām prognozēm balstoties uz LETA un Dienas Mediju veiktām aptaujām, vēroju nenormāli plašās redakcijas telpas un iztēlojos stresaino atmosfēru, kas tur valda ikdienā. “Bērziņ, jaunajai publikācijai un atskaitēm jābūt uz mana galda līdz 14:20!!!”

2. Cik skaļu “urā” var skandināt Šlesers – tāda masēšana un nekā? :( Vai šajā gadījumā success ir tikšana pāri 5 % barjerai? Man šķita, ka runa bija tikai par nežēlīgu triumfu un Ušakova galvu uz pīķa (negrūdiet mani restotā bobikā, tas tik tāds… mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis).

Lai nu kā būtu, Zigurda Zaķa (Domino/BBDO) komentārs par minēto kungu (apmēram šāds):

“Cilvēki, protams, netic, ka vidējā alga Rīgā būs 800 LVL. Bet viņi grib domāt, ka nu ja ne tik, tad vismaz puse, nu vismaz 300 lati taču tiks nodrošināti. Kāpēc tik naiva cerība pastāv? Jo šie ir vienīgie skaitļi, kas tika doti ciparus alkstošajiem vēlētājiem”

… man ļoti patika. Žēl, ka neizvērsās diskusija par matemātiskām attiecībām vēlētāju ticībā kandidātu solītajam (šogad ceram, ka tiks īstenots 50 % apsolītā, pēc 4 gadiem samierināsimies ar 25 % iespēju?). Kaut gan, pietrūkst doto – 2005. gadā varēja izbraukt ar Raiņa dzejoli un “kas būtu, ja nebūtu” situāciju apspēlēšanas, nefigurē reāli skaitļi, tabulas un diagrammas. Jā, starp citu –  arī cien. Olafs Pulks bija tur (kā viņam ar to Rīgas brīvostu? Lielos vilcienos tas jau arī tāds pīrādziņu ēdāju midzenis, vai ne tā?).

3. Tika spriests par aktīvo iedzīvotāju daļu, iemesliem, kāpēc to pieņemtie lēmumi ir tieši tādi utt. Manuprāt, ar aktīvo vēlētāju viss ir kārtībā – “par ko balso” un “vai vispār balso” ir dažādas tēmas. Tas ko es vēlējos uzzināt – ko darīt ar tiem, kuri neizjūt pienākumu (varbūt jāadaptē Uncle Sam)?

Kā noskadrot, tieši kuras iedzīvotāju grupas nebalso (kādos griezumos iespējams apstrādāt CVK iegūtos datus, salīdzināt tos ar demogrāfisko situāciju utt.)? Diskusija ievirzījās interesantās sliedēs, kad tajā iesaistījās Artūrs Mednis (improvizēju, gandrīz vai citāts):

“Jo plašāka būs izvēle kā balsot, jo lielāka sabiedrības daļa tiks aktivizēta” .

Savā ziņā – loģiski, šeit varam cilāt e-paraksta jautājumu, apspriest dažādas tehniskas iespējas (tas arī tika darīts, secinājumi – vidējais latvietis pamatoti neuzticās personām, kur nu vēl mašīnām, programmām) + tās mūžīgās nedienas ar izmaksām.

Tavuprāt, kas būs lētāk/efektīvāk –  ārzemēs iepirkt dārgu balsošanas mašinēriju (es zinu vienu cilvēku, kuram ir liela pieredze ārvalstu uzņēmēju “aiz rokas vilkšanā” uz Latviju, varbūt viņa sakari var noderēt vienojoties par atlaidi) vai nodrukāt kaudzi ar skaistiem bukletiem – ar H. Spanovski lauku reģionu iedzīvotājiem, Ozolu un Aishu tiem, kuri tikko ieguvuši balsstiesības un kaut ko spīdīgu un mirdzošu RUS komūnai.

Bet ja godīgi, cerēju, ka par “jaunajiem medijiem” un politisko partiju izpildīšanos tīmeklī (šis skinhead’a un afroamerikāņa “respect the družba” piemērs ir fantastisks) tiks runāts vairāk – auditorija bija ideāli piemērota šādām diskusijām.

4. Apvienošanās. Eksperti redzēja sadrumstalotu tabulu, katrs mazais status bar simbolizēja balsu saujiņas attiecībā pret sarakstiņiem un saraksti-ti-ņiem (jā, nupat izgudroju vispārinātu mīlināmo formu, nesaprotu, kā lai citādāk attiecas pret visādām Osipova un Atdzimšanas partijām).

Es redzēju ne tikai vējā izmestas balsis, bet daudzus mazus budžetus (taksim taču arī parasti “sametamies” – un gala mērķī nonāk visi). To, ka kopā ir jautrāk un labāk pierāda SC (= TSP, JC un kaut kāda Daugavpils partija, pareizi?)!

5. Iespējamie scenāriji. Kā jau teicu, no politikas daudz ko nesaprotu, vien to, ka labējie būs Eiropā, kreisie Domē. Kas notiks tālāk – kurš ar kuru sadarbosies, kuram spēlīte beigusies un cik daudz laika šie procesi prasīs, vai tie tiks risināti kaut kādā dīvainā pašregulācijas režīmā? Nav ne jausmas, ceru uz apskaidrību. Un vispār – vai ir jēga smadzeņot par iespējamiem scenārijiem, kamēr ir skaidri redzams, ka valsts intereses un individuālās ambīcijas nav nekāds enerģijas dzēriens un vodka (atšķirībā no šiem šķidrumiem, tās kopā sajauktas nekādu dižo labumu nenes).

Nojaušu tikai to, ka reklāmas un SA aģentūras var sākt iepirkt merchendaizu, kas atgādina Lielvārdes jostu utt., piefiksēt visus lozungus, kas skan daudz maz latviski. 2013. šiem vajadzētu aiziet uz urrā. Lūk – ideja, par brīvu.

Saki – “E…”? Nu kā – viena no šī gada aktuālajām tēmām bija “kā mēs iznīdēsim birokrātiju un ierēdņu armiju” (Jautājums – kas ir ierēdnis? Katrs pašvaldību darbinieks ir ierēdnis? Vai mana mamma ir sportiste, jo dažreiz no rītiem skrien krosu? Kā radās tie baisie skaitļi? Definēsim pretīgos maitas pēc civildienesta likuma vai vienkārši – strādā valsts pārvaldē, vienreiz sapi*i, raug, tur tiem poļu PVC logu ražotājiem biznesa iespējas – viss, tu esi politiskās konjuktūras minion’s, principā -čakarē Latvijas peļņas iespējas) . Protams, šī armija pati no sevis neradās, miniet 3 reizes, kas ir pie vainas? Iepriekšējie. Ar pašvaldībām varētu būt līdzīgi – tātad, ir pagājuši 4 gadi, paskatieties, kāda čerņa notikusi ar nacionālajām lietām, tā, dziedam “Nevis slinkojot un pūstot…”

“Ballīti” baigi forši atdzīvināja LETA [?] fotogrāfu ierašanās un “reportāžas” par redzēto partiju birojos.

Mans favorīts: “Saskaņas Centra burziņā bija daudz smuku zaķu, Rubiks bija apmulsis no visa tā kapitālisma ap viņu”! Kā saka – LOL, nu šitā pateikt. Pārējie komentāri ir izlasāmi cien. Jura Kažas (varens enerģijas dzērienu reducētājs) Twitter kontā.

Tas arī “īsumā” viss. Paldies laikrakstam “Diena” par iespēju apmeklēt pasākumu, paldies Ansim Eglem, paldies A. Mednim, Jaanim123 un M. Reliņam par kompāniju, paldies Jānim Polim par lielisko iespēju iepazīties ar jauno Samsung Omnia HD telefonu!

P.S. Šis ir man pirmais bloga ieraksts vispār. Par pasākumu, manām pārdomām  - nevis par politiku. Ar nepacietību gaidu… nu, piemēram, 2011. gadu, kādas būs manas domas par šo postu?

Edijs