Ir kāds ceļš, kas ved gar dūmakainu ezeru. Tvaiks lēnām ceļas pāri ūdens virsmai, lai nosēstos purvainajos krastos un padarītu miklu katru akmeni, koka stumbru vai melnas ogles sen izdegušā makšķernieku ugunskurā. Tas pārklāj pat zalkti, kas saritinājies zem kūdraina ciņa gaida pienākam rītu, un vēlas uzsūkt saules siltumu, lai kā tumša drēbnieka mērlente ienirtu karstās dūņās. Vietās kā šīs, naktīs neatskan ne mazākais troksnītis – katra sīkākā radība zina, ka viņu stunda sisināt, čabināt un pogot vēl nav pienākusi.

Saullēkts ir mazsvarīgs tikai vīram, kurš sper soli pēc soļa un liek ceļa grantij šņirkstēt zem apskrandušu apavu zolēm. Kurpes, kas diennakti iepriekš būtu varējušas kalpot kā spogulis pilsētas pieprasītākās reklāmas aģentūras Brutiem un Kangariem – pašapliecināties alkstošajiem darbiniekiem, tagad burtiski uz savas ādas baudīja to, ko apavi varētu saukt par pirmo Dantes elles loku. Smiltis un mitrums jau bija tikuši cauri rētām brūnajā lakādā, piesmējuši atirušās kurpju šņores un perversi čukstēja: “mēs nākam pie tevis, padauza, un tu tur neko nevari darīt”. Itāļu vecmeistera rokām tapsētā odere dzirdēja sev adresētās nepielūdzamās balsis un vēlējās tikai vienu – būt ieklātām Baltkrievijā ražotu armijas zābaku pārī. Brīdī, kad šķita, ka viss jau ir zaudēts, vīrietis apstājās un kaparota tērauda gredzeniem apkaltie šņoru caurumi atviegloti uzelpoja caur vienmēr plaši atvērtajām mutēm. 800 mārciņu vērtajam Barker Black apavu pārim vēl bija cerība. Katrs nespertais solis nozīmēja lielāku iespēju, ka prasmīga meistara roku aprūpētas, dārgās kurpes atkal varēs mirdzēt un klabēt pret masīvām flīzēm klātām grīdām modernās arhitehtūras labākajās atvasēs, tērauda un stikla konstrukcijās, kas deva dzīvību badīgiem monstriem. Apveltīti barības vadiem, kas sākās ar ko līdzīgu nēģu zobainajām rīklēm, tie kampa lielo korporāciju finanses – izpildītāju sūrais darbs pie nejēdzīgi lieliem Macintosh datoriem barojās ar simtiem, glīti vizualizētas idejas jau brēca pēc tūkstošiem, bet miljonus notiesāja Jupitera izmēriem pielīdzināti rezultāti, kurus patiesībā nevarēja nedz aptaustīt nedz mutē iebāzt.

Nonācis krustcelēs, es skaļi iesvilpos, novilku bikses un ar pliku dibenu smiltīs ievilku trīs sešiniekus, kurus pēc tam apčurāju. Rituālam pietrūka asuma – aizvēru acis un centos iztēloties savu svētdienas skolas skolotāju saplēstās zeķēs un korsetē ar inkrustētu uzrakstu Holly Sinner. Tagad bija jāparādās Nelabajam.

- Tu taču saproti, ka ar dubļainu pakaļu izskaties pēc idiota.

Melnais bija parādījies citādāk, kā biju gaidījis. Nebija nedz sarkanu dūmu mutuļu, nedz pēc sēra un svilstošiem matiem smirdošu grēcinieku vilktas karietes. Acīmredzami, izskatījos vīlies, tāpēc uzsitis knipi, Omega atguva zaudēto liekot parādīties baltam klubkrēslam un 1972. gada Fender Stratocaster.

- Vismaz 50 000 dolāru ebay.com.

Es biju mēms. Klusuma brīdis bija neveiklāks par dīvainajām pauzēm, kuras noteikti esi piedzīvojis garlaikojoties randiņos ar radošās sapulcēs un pie ofisa ūdens automāta satiktām meitenēm. Pārsvarā tās ir jaunas praktikantes un daudzsološas mārketinga speciālistes, kuras kūst no sajūsmas, kad saprotoši uzklausi visas tās muļķības par to, ka dzīvē tomēr ir iespējams izlauzties, ja vien tev pietiek iekšu. Es vienmēr mēdzu domāt, par kādām iekšām ir runa – noteikti tām, kas nepieciešamas, lai sadūšotos apvīt kājas ap darba devēja gurniem un tiktu paglaudīta pa spalvai ar nelielu pielikumu pie algas, publisku uzslavu vai sudraba ķēdītē iekārtu kulonu pussirsniņas formā. Lai nesajuktu prātā, pie sevis mēdzu aprēķināt čalojošo brīnumu apģērba cenu, pēc tam to izdalīt ar viņas vecumu un iegūt rādītāju, kuram var piešķirt dažādas vērtības. Piemēram, ambiciozās lauku peles, vecumā ap 22 gadiem vienmēr valkāja 150 latus vērtus Zara kostīmiņus, kas komplektā ar brillēm kantainos rāmjos uzstājīgi deklamēja vienu feminisma vērtību pēc otras. Iegūtais koeficients ~ 7. Īsziņu skaits, kuru tu saņemsi, līdz viņa liksies mierā. Kaķu daudzums, kas nepieciešams, lai atnākot mājās, būtne nejustos viena. Bijušie mīļākie, kas atrada mūža mīlestības uzreiz pēc šķiršanās.

Džinkššš. Skanīgs akords uzkāpa uz klusēšanas pakauša ar nesaudzīgi sievišķīgu papēdi.

- Tu zini šo?… Mušu pavēlnieks vaicāja. – Led Zeppelin, Stairway to Heaven.