Pirmo reizi gulēšanu zārkā es izmēģināju 23 gadu vecumā. Līdz brīdim, kad par manu aizraušanos sāka interesēties vietējā prese un valsts televīzija, es biju vienkāršs petūniju audzētājs, bet pēc vecāku apmaksāta ceļojuma uz Minsku, es sāku iet sava tēvoča pēdās un kļuvu par grafiķi. Kritiķi manus darbus dēvēja kā pravietiski pārdrošus, bet patiesībā es ar ogli zīmēju sadzīviskas ainiņas, kurās attēloju sabiedrības krējumu un abstraktas sieviešu ģenitālijas. Sarausis pirmo miljonu, sāku darboties reklāmas industrijā, jo uzskatīju, ka sabiedrībai ir tiesības tikt informētai par lieliskām iespējām un izdevīgiem piedāvājumiem. Kad kaķim zem astes biju iepūtis tieši 5 000 reizes, es pacēlu cepuri, atvadījos un saskaldīju vēl atlikušos matus. Tos sametu nule izraktā bedrē, kuru vēl šobaltdien ar pulksteņa precizitāti atrok un aizrok mani bijušie kolēģi. Ar skaļu paziņojumu “Jūs visus apzog” pieteicu sevi politikā. Jā – atbildot uz tavu jautājumu – izvārtoties dažāda lielumu sūdu čupās, smaka ir vienāda. Jutu, ka ir pienācis laiks ko mainīt, tāpēc devos uz Indiju jo draudzenes brālis tur bija bijis un “tas ir vienkārši ārprāts, kā tur tu reāli sāc rubīt fišku”, tā viņš teica. Kad iegādātais Zeitgeist DVD no biežās skatīšanās bija nodilis līdz divu latu monētas lielumam, es atdarīju acis pilnīgi visiem sociālajiem kretīniem, kurus satiku saviesīgos pasākumos. Es teicu “Viss ir dir*ā”, viņi piekrītoši māja ar galvu un atbildēja “Jā, šis vīns ir patiešām lielisks”.

Nākamajā rītā es noskuvos un aizgāju uz darbu.