Pirmkārt, es vēlos pateikt, ka neesmu nekāds dižais rakstītājs vai sabiedrībai nozīmīgs cilvēks. Vai cilvēks vispār – vau, vau! Ha ha, iedomājies, tas gan būtu ellīgs joks – saturs, kuru radījis suns. To laikam patērētu tikai pilnīgi idioti. Lai gan, idioti ir varenliela auditorija – paldies dievam par idiotiem, ja to nebūtu, neviens nepiedalītos vēlēšanās un pasaulē sāktos haoss. Daudzi cilvēki ietu bojā.

Otrkārt – to, ka no manis nekas prātīgs nesanāks, mani vecāki zināja jau pašā sākumā – kad es biju mazs, mani gribēja atdot nabagiem, bet tie mani neņēma. Tāpēc, kā jau tas dažkārt notiek, tiku uzdāvināts vecvecākiem. Tur es atēdos tik daudz biezpienmaizes, lai ar tām varētu izķellēt vidēja izmēra virtuves griestus un vēl es ieguvu trīs atziņas par dzīvi. Pirmā – nekad nedarīt pāri suņiem, jo tie ir vienīgie, kas mūs, cilvēkus, patiešām mīl. Sāpināt cilvēkus ir okei. Otrā – veci cilvēki ir domāti tam, lai izdirsinātu jaunos (gan pārnestā, gan tiešā nozīmē). Trešā – no visām politiskajām sistēmām labākā nav demokrātija vai monarhija vai tehnokrātija, bet gan tā, kurā tu atrodies valdošajā kliķē. Lūk tā.

Cik nolāpīti laimīgs es esmu dēļ tā, ka mani neviens nemēģināja piemānīt un pārliecināt, ka laikam ejot radīsies mērķi, izaicinājumi un potenciāls. Iespēja paveikt ko lielu. Ir nežēlīgi ko tādu ieskaidrot mazam bērnam – rit gadi un BUMS! – viņš attopas strādājot fermā, nošmulētā kombinzonā. Viss ir tāpat kā bērnībā – tu dzīvojies pa kakām, tikai šoreiz tās nav tavējās. Jā, iespējas sevi pierādīt jau sen ir izbeigušās. Uz visu planētu bija paredzēta viena (!) zelta aunāda, bet visus laurus, kas ar to saistīti savāca tas grieķis, pirms daudziem daudziem gadiem.

Vispār, grieķi ir satriecoši neapdomīga tauta. Viņi ir iztērējuši visus varoņdarbus. Tāpēc mūsdienās varonis ir tas, kurš skaļi paziņo “esmu idiots” un ar viena peles klikšķa palīdzību pauž nožēlu par svešas valsts politiskās elites bojāeju. Tie noteikti ir tie paši cilvēki, kuri čiepstēja “R.I.P. Michael Jackson” pasaulē slavenākā pedofila piemiņai. Protams, ir skumji, ja cilvēki mirst. Vēl skumjāk – ja pirms tevis. Un holokausta briesmas vairs nav modē. Ja tā nebūtu, uz katra trešā Twitter profila attēla zaigotu Dāvida zvaigzne.