Tu noteikti zini, kas ir franču skūpsts. Bet vai esi pazīstams ar itāļu skūpstīšanās tehniku? To dara tā – savelc pirkstus dūrē un gāz viņai pa seju. Pasaulē to dēvē par dienvidnieku temperamentu un miljoniem meiteņu dēļ tā jūk prātā. Tādas tās lietiņas. Meitenes vispār ir dīvainas. Ja mēs gribam tām patikt, mums vajag vairāk sinonīmus. Steidzami. Viņas grib dzirdēt to, ka ir skaistas, labas, kārdinošas. Skaļi, klusām, pusčukstus, tenorā, falsetā, metot salto un cīnoties ar četriem leduslāčiem uz dzīvību un nāvi. Bet cik daudzas reizes gan iespējams pateikt ko jauku par destruktīvāko organismu uz Zemes, kas veidots no visa kā pa divi? Pārītis acu, pārītis krūšu un pārītis argumentu, kāpēc tu visu dari nepareizi.

Un runājot par nepareizām lietām – nav korekti domāt, ka esam svarīgi un būtiski. Ir tā, ka viss ko līdz šim esam paveikuši, ir tik pat nozīmīgs, kā jēdzieni “cilvēktiesības” vai “sabiedrības integrācija”. Tie ir nekrietni meli, kas radīti, lai baltie cilvēki nejustos vainīgi par melno cilvēku verdzībā pavadītajām tūkštošgadēm un citādāk nosaukta tvīda vestēs tērptu kongresmeņu attaisnošanās laulenēm, pamatojot divu nepilngadīgu Vjetnamas dvīņu māsu algošanu istabeņu amatam. Visa tā gudrā terminoloģija ir pilnīgas muļķības – kauna radīts karkass, kas satur kopā moderno sabiedrību. Vienmēr atceries, ka pēc mums paliks tikai un vienīgi atomkaru pārcietušas ērces, kas aiz uzblīdušās pelēkās ādas nesīs pēdējā cilvēka DNS, līdz brīdim, kad rijīgais insekts izlems nokārtoties. Nākotnē šeit atradīsies tikai baobabi un liālnas un džungļos viss ir vienkārši – ar “pļurkt” tu nāc pasaulē un ar “pļurkt” tu arī no tās aizej.

Un tagad es vēlos izmantot savas cilvēka tiesības un paust neapmierinātību. Atšķirībā no pandām, delfīniem un citiem zvēriem, mēs drīkstam sūkstīties un īdēt, jo cilvēce ir nepelnīti apdalīta, sākot no brīža, kad silta kažoka vai bieza tauku slāņa vietā mums piešķīra ģenitālijas kairinošas vīģes lapas. Labi, ka mēs izgudrojām DIOR, bālus kora zēnus un Austrumeiropas prostitūtas, lietas ar kurām intīmākā brīdī piesegties var gan Parīzes metroseksuāļi, gan katoļu priesteri, gan ģimenes vērtības cienoši Briseles politiķi. Patiesībā, ar to arī pietiktu, lai šito bodīti klapētu ciet – cilvēks radās komplektā ar vienu vienīgu problēmu, proti, kailumu. Un ļaudis ātri tika ar to galā, jo esam ļoti gudras būtnes – paskaties, cik sarežģīta un komplicēta bija nepārspējama izgudrojuma, atomzemūdenes slēdzenes sistēma – desmitiem jūrnieku nosmaka Barenca jūras dzelmē, apbrīnojot cilvēces prāta spējas.