Viss ir meli. Arī es esmu meli. Mani veļas žāvētājā sarāvušies džinsi ir rūgta vilšanās un skarba nepatiesība, ko ņemu līdzi uz spicākajiem Rīgas klubiem, lai liktu tiem gorīties meiteņu priekšā un mānīties par manu tēviņa potenciālu cilvēku sugas turpināšanā. Zini, bet diskozālēs neviens nerunā patiesību.
Katrs, kurš ir kaut nedaudz palasījis Velbeku, Beigbederu vai Eimisu (nejaukt ar I. Emsi) nāk man klāt un sakās esam Mārtiņš Vanags. Beidziet, cik Mārtiņu Vanagu mums var būt? Pieļauju, ka Demakovas iegurņa un Mūkusalas teritorijas platība nepieļauj vairāk kā viena indivīda ambīciju realizāciju, yo.
Vēl Rīgas klubos var sastapt Latvijas labākos vidējā līmeņa menedžerus un reklāmas speciālistus (lasi – katru otro valsts iedzīvotāju). Ikdienā tie dolbās no lieliem outdooriem, piektdienu vakaros no Tēvzemes lielākā muzikālā rasista Toma Grēviņa mashupiem. Paralēli meitenēm ar trīspadsmitgadīgu zēnu ķermeņiem, uz deju grīdas kratās arī tukli puncīši, kuriem otrā galā piestiprināti kungi ar sava vecuma apzināšanās problēmām. Viņus nodod Converse kedas un jahtas startera atslēgas – neveikla kombinācija, ja vēlies iejukt visā tajā pusaudžu filejas masā.
Labākās sēdvietas ir aizņēmuši pop-up pāri, kas jau pāris mirkļus vēlāk nodosies lopiskām poop-up izvirtībām. Tā ir kā grupu “Pārsauļoti ex-nekustamo īpašumu aģenti” versus “meitenes ar stirnas acīm featuring slaidas kājas, kas lieti noderēs meklējot diennakts aptieku pēc nepilnām piecām stundām, lai iegādātos avārijas kontracepciju” uzstāšanās. Personīgi man šie šķiet interesantākie ļaudis. Tie nemitīgi mēģina pierādīt, ka PSUSAV (Publiskās Sēklas Un Siekalu Apmaiņas Vietas) apmeklē, lai IAJUIC (Iepazītos Ar Jauniem Un Interesantiem Cilvēkiem), nevis PAASUS (Publiski Apmainītos Ar Sēklu Un Siekalām). Ak, šīs klusās sarunas par grāmatām un kopdzīvi. Ko tur daudz spriest – kopdzīve ir tad, kad baidoties no nespējas iegūt ko labāku, attiecībās sāk figurēt visādi saderināšanās gredzeni un kopīgi patēriņa kredīti. Davai, un tagad parādi man stringus. Labi. Es arī esmu par to, ka puišiem vajadzētu iepazīt meitenes un otrādāk. Mēs varētu sākt ar mēnešreizēm, oficiālajām 3-7 brīvdienām katra zem papēža pakļuvušā vīrieša mēnesī. Zemāk publicēju visas mēnešreizes, kuras saņēmu savā epastā, kad savā Twitter kontā ievietoju lūgumu ar tām dalīties.
***
Čau!
Esmu Tava izsekotāja Twitterī (un domāju, ka tu tiešām esi kruts – red. piezīme), pamanīju to jautājumu. Principā uzskatu sevi par diez gan kompetentu, jo man ir pieredze jau vairāk kā 7 gadu garumā. Neviens man to agrāk nav prasījis un ir mazliet jocīgi to rakstīt interneta plašumos, bet ja nu Tev vajag, vismaz ceru, ka noderēs. Pārpublicēšanas gadījumā pieliec atsauci!
Kādas ir sajūtas? Būtībā nekādas. Jā, reizēm gadās vēdersāpes, bet visādi citādi ikdienas darbos tās kļūst pilnīgi bezpersoniskas. Tās redz tikai tualetes apmeklējuma reizēs. Un tā katru mēnesi, tās vienkārši tur ir un viss. Ceru, ka atbildēju uz Tavu jautājumu. Un vispār būtu interesanti zināt, ko par to raksta citas meitenes!
Jauku dienu!
Katrīna (vārds nav mainīts – red. piezīme)
***
Sveiks, Edij!
Jūtos iepriecināta, ka kāds tēvainis par mēnešreižu tēmu izrāda interesi. Tā kā man šobrīd ir mēnešreižu trešā diena, izlasot tavu twitter ierakstu, jūtos, ka tu uzrunātu tieši mani. Nu, nav jau grūti izstāstīt.
Es neesmu tas gadījums, lai apgalvotu- mēnešreizes ir sieviešu sodība. Man vispār ir paveicies, jo, ja neskaita sāpes muguras lejas daļā tieši nedēļu pirms mēnešreizēm, pašsajūta nepasliktinās. Diezgan liels paldies par to tamponiem. Tamponi tiešām ir brīnišķīgs izgudrojums, un to reklāmām vari ticēt. Vienīgi mani mazliet apgrūtina to ievietošana. Respektīvi- tampons kā tāds nav uzbudinošs, tādēļ visbiežāk maksts (ne)slīdamība un tampona materiāls veido ne to pašu labāko sajūtu gan tamponu ievietojot, gan izņemot. Pārējā laikā to aizmirstu, kas arī ļauj aizmirst par mēnešreizēm. Paketes ar vai bez spārniņiem ir baigais štrunts, lietojamas vienīgi naktī, lai nedabūtu toksiskā šoka sindromu. Ja nu kaut kādu iemeslu dēļ sanāk lietot tās dienā, tad mēnešreizes no tik-pat-kā-nav-apgrūtinājums, kļūst par ciest-tās-nevaru. Šādā gadījumā mēnešreižu sajūta ir tāda, it kā man būtu sākusies neliela urīna nesaturēšana, tikai urīna vietā tecētu kaut kas ķepīgāks un sarkans.
Vispār jau kādus divus gadus, sākoties mēnešreizēm, vairāk jūtu atvieglojumu.
Vienīgi stulbi, ka mēnešreižu laikā mana seksuālā apetīte ir nemainīga vai palielinās, toties manam draugam kaut kā negribas samērcēt savu dārgumu. Tas gan viņu neattur man katru vakaru uzmākties ar anāliem piedāvājumiem.
Viss, tāda ir mēnešreižu sajūta. Veiksmīgu izziņu!
P.s. Tev ir smieklīgi tvīti (laikam esi nereāli kruts – red. piezīme).
***
Mēnešreižu sajūta ir brīnišķīga, jo kad tās sākas, var pasist sev pa plecu un nopriecāties: Jeeees, neesmu iekritusi!
***
Garīgi:
nerada absolūti nekādas emocijas. daudzām meitenēm visadu hormonu huiņu dēļ pāris dienas pirms tam un mēnešreižu laikā gribas piņņāt un uzvesties nesakarīgi, bet man tā laikam nekad nav bijis. nē, nevis gribas piņņāt un uzvesties nesakarīgi, bet tā vienkārši notiek.
Fiziski:
daudz kas atkarīgs no tā, vai pēdējā laikā ir bijis pišuks, vai nav. un no tā, vai gadījumā neēdu kaut kādas pretbebīšu tabletes. teorētiski vajadzētu būt tā, ka no pretbebīšu tabletēm mēnešreižu vēdērsāpes mazinās, bet man, kad lietoju, bija otrādi. ja nesen ir bijuši kaut kādi pišuki, tad tas daudzkārt palielina sāpes (arī šitais nemēdz būt citām vecenēm). kāda ļoti sekmīga ginekoloģijas rezidente sacīja, ka tas nav nemaz tik nenormāli, jo “sievietei dzimumakts no ginekoloģiskā viedokļa ir kaut kas vienkārši šausmīgs” (medicīniski labumu nedod, turklāt ievazā vagīnā visādas baktērijas). tātad, neesmu rijusi pretbebīšu tabletes un neesmu pisusies, pirmo dienu, kas kā likums ir grūtākā, pārdzīvot ir vienkārši. varbūt vajag ieēst kaut kādu ibumetinu 400, bet, ja neieēd, nekas traks nenotiek – kaut kādu vilkšanu vēdera lejasdaļā var just, bet tas ir ciešami. tikko kā parādās kaut kādi pišuki pirms mēnešreizēm, hujova ir. pirmajā dienā tā sāp vēders, ka, ja mājās nav nevienas ibumetian tabletītes un arī neviena, kas tām varētu aiziet pakaļ, ir jāsauc taksis, ir jāpasūta tās uz mājām, jo paiet ir ļoti, ļoti grūti. sāpes mēdz atstaroties uz kājām (var labi just kāju kaulus) un vēl no vēdersāpēm sāk sāpēt galva. ir jāapēd kādi 8 ibumetini tajā pirmajā dienā. šeit visur ir uzsvars uz pirmo dienu – tad visvairāk sāp un visvairāk arī asiņo. taču, ja vēl piedevām riju pretbebīšu tabletes, tad visas fiziskās huiņas izlīdzinās pa trim dienām (pirmēram, bez pretbebīšu tabletēm jārij ibiķis tikai pirmajā dienā, bet tad 8 tabletes, bet ar tām tabletēm jārij katru dienu (man parasti tās ir 3 dienas, ne ilgāk) pa kādām piecām). ja ir sāpīgās mēnšrizes, tad sāp tā ne tikai vēders, bet arī vagīna, tamdēļ pirmajā dienā nav iespējams vagīnā ievietot tamponu. bet tad, kad var ievietot, tad tamponi tik un tā besī, jo rada baigo sausuma sajūtu, visu laiku gribas knostīties. paketes arī besī, jo tad var just, ka kaut kas pil. tas ir nenormāli pretīgi. kad mēnešreizes ir galā, esmo ļoti priecīga. vēl jāpiebilst,ka tad, kad biju sīka un nebiju pisusies vispār, es vispār arī nezināju, kā tas ir, kad no mēnešreižu sāpēm vajadzētu rīt kaut kādas pretsāpju tabletes, baigi normāli varēju piedalīties kaut kādās sporta nodarbībās un darīt visu ko. bet tagad vairs tā nav. tas ir šausmīgi
Ja ir kādi jautājumi, droši tos uzdod, ar lielu prieku visu izskaidrošu.
Elīna Kolāte
***
Pirms arī tu steidzies iesūtīt arī savas mēnešreizes šeit, piebildīšu, ka pie visa ir vainīgs Liepnieks ar savu rastamana “o, atradīšu nišu, kurā neviens neko nedara un sākšu tur plosīties” stratēģiju. Gribu darīt ko līdzīgu, bet man trūkst kompetences un argumentu, lai pretendētu uz ko vairāk par īdoša kretīna statusu. Nevaru sagaidīt, kad kļūšu bagāts, jo tad paralēli visām nicināmajām midle-class lietām, klāt nāks arī premium problēmas par kurām varēšu gausties un sūdzēties līdz brīdim, kad sarīšos austeres un nosprāgšu tirkīzzila baseina malā.
Vēl es piebildīšu to, ka apkopojot mēnešreizes, manuprāt, veicu ļoti vērtīgu darbu, lai līdzsvarotu dzimuma lomas sabiedrībā, satuvinātu cilvēkus un sievietes.

LOL. tiešām nav svarīgākas nodarbes, kā prātot par PSUSAV un mēnešreizēm?
Neko nezinu par demakovas iegurni, es esmu viens un vienīgs īstais. ;)
Eu, es tikko sapratu, kam tu esi līdzīgs (vizuāli). Džekam Vaitam. O, es tevi gandrīz mīlu – met mieru man (Xanax) un viskijam. Tu esi gandrīz ģēnijs!
Edij, tu esi nereāli kruts! Ja man ar tevi būtu jākomunicē, tad gan laikam nevarētu iztikt bez kā nomierinoša, citādi gribētos tev iešņāpt. Bet tā kā gēla nadziņu man nav, tad laikam nesanāktu estētiski baudāmi tas priekš tevis. Mcā, mcā, bučas!
Elīna, protams, vēlējusies izcelties, kā jau lielākā daļa sieviešu, kuras varētu ieskaitīt autora fanu pulkā, jo viņš it kā skaļi pauž to, ko visas domā pie sevis klusītēm, tomēr- īsti nav sanācis!
Ne velti viņa savu vēstuli uzsāka ar- “tāds vīrišķis”.
Šādām dāmītēm der tikai un vienīgi vīrišķi…
” satuvinātu CILVĒKUS un sievietes.”
bet psc, tu esi Gandrīz ģeniāls :D
ja eksistē kaut kāda intelektuālā mīlestība – I’m in love :D
Beidzot to kāds pateica skaļi.. nu labi, es izlasīju skaļi: Ko tur daudz spriest – kopdzīve ir tad, kad baidoties no nespējas iegūt ko labāku, attiecībās sāk figurēt visādi saderināšanās gredzeni un kopīgi patēriņa kredīti.
Lasu un smejos līdz asarām par visu pārējo :D
Izsaku dziļu līdzjūtību Elīnai Kolātei!
Izklausījās pēc ikmēneša dzemdību stāsta….
es kādu dienu tevi apēdīšu. cilvēki nedrīkst tik superīgi rakstīt. to pat varētu klasificēt kā noziegumu pret sabiedrību. congratz
Edij Edij. Lasu un priecājos. Neraudu gan, bet gan jau tas Tev izdosies drīzumā.