Viss ir negodīgi. Vēsture ir negodīga, piemēram. Piesātināta ar negatīvo, veselas nācijas apvainojušās uz sen mirušiem cilvēkiem. Viss, kas būtu jādara – jāmaina domāšanas veids, skatpunkts. Ideja sekojoša – piemēram, ja uz Hitlera darbiem paskatās atpakaļgaitā (reverse) tad tas ir stāsts par cilvēku, kurš:

1) atdzimst no pelniem

2) atbrīvo Eiropu

3) mīl ebrejus, piešķir tiem nekustamo īpašumu un zeltu

4) ievieš vienotu simbolu visiem labajiem darbiem

5) sāk lasīt lekcijas par paveikto (ar laiku cilvēki tās apmeklē arvien retāk)

6) kļūst galīgi nepopulārs (Der Adolf? O, nein, er ist so 1919, hahaha, wie extravagant!)

Arī attiecības ir skaistas, ja palūkojies atpakaļgaitā. Tās sākas kā nožēlojams nekrologs, apmēram šādi:

“Mums smirdēja zeķes, viņas kājas bija spalvainas, es klusi pirdu dīvānā. Ak, kā viss ir apnicis! – Ļauj man vismaz paspaidīt tavas pumpas. – Nē, nemūžam – vai kaut kas vēl vispār var būt tikai mans!?”…

…un turpinās kā romantisks un dēkains piedzīvojumu romāns, kurā galvenie varoņi kļūst tievāki, sāk interesēties viens par otru, sekss ar katru reizi paliek arvien burvīgāks, līdz pašās beigās divi neprātīgi laimīgi cilvēki ietur vakariņas smalkā restorānā, viņa pasniedz ziedus viņam un abi aiziet katrs savā virzienā. Bez liekiem pārmetumiem un drāmas – vienkārši, brīvi un mūsdienīgi.

Šīs metodes iedvesmots, mēģināju “sakārtot lietas” ar bijušo draudzeni. Rezultāts = fiasko. Secinājumi ir aptuveni šādi:

- Sievietes…

Tās ir būtnes, kuru karmas ir veidotas no baltām putām, mežģīnēm un dūnām, kuras baltākie gulbji labprātīgi izplēsuši no savām šķīstajām putnu krūtīm. Naktīs tur mēdz apmesties lakstīgalas, lai netraucēti pogotu neatkārtojamas melodijas, bet kad sieviete domā, tad tikai labas domas un no viņas karmas vējo lilliju smarža.

- Vīrieši tikmēr samierinās ar sirdsapziņām, kuras patiesībā esot darvā mērcēti sūdi.

Manuprāt, tas ir negodīgi. Par to arī šis bloga ieraksts.