Sākšu ar to, ka man riebj bomži, bezpajumtnieki. Ciest nevaru, cik labi šie jūtas – kraupanām sejām, strutainām pēdām tie meimuro pa ielām, rijot ekskluzīvu pārtiku (viss, kas nāk no atkritumiem, ir Dor Blue) un svētlaimīgi smaidot.
Es domāju par tevi un pēkšņi vairāk nespēju
Domāju par tevi!
Tagad atkal nedomāju…
Atkal domāju!
Tagad domāju par citām.